Āra strūklaku nevajadzētu plānot tikai no atsauces attēla. Tāda pati ūdens forma vienā vietā var izskatīties tīra, bet citā netīra, jo vējš, ūdens dziļums, strāvas padeve, attālums no apmeklētājiem un tuvumā esošās ēkas maina gala efektu. Parkam parasti ir nepieciešams mīkstāks ūdens modelis, kas atbilst kokiem un takām. Lielam laukumam var būt nepieciešamas lielākas strūklas un skaidrāks apgaismojums. Viesnīcas ieejai vairāk var būt svarīga skaņa, mērogs un pirmais skats no ceļa. Šīs atšķirības uz papīra ir nelielas, taču tās nosaka, vai strūklaka ir piemērota vietai pēc uzstādīšanas.
Tāpēc pirms aprīkojuma saraksta fiksēšanas ir jāpārbauda vietas rasējums. Sūkņa izmērs, sprauslas numurs, apgaismojuma pozīcija, kabeļa maršruts, vadības skapja atrašanās vieta un apkopes piekļuve ir no vietas. Ūdens augstumam ir jāatbilst arī vēja apstākļiem, pretējā gadījumā aerosols var nokrist ārpus baseina. Ja projekts atrodas aukstā vietā, ziemas drenāža un aprīkojuma aizsardzība jāiekļauj agri. Labs plānojums nepadara strūklaku sarežģītu; tas palīdz sistēmai pielāgoties vietai un padara vēlāku darbību paredzamāku. Tas arī samazina atkārtotas vietas maiņas, jo komanda jau zina, kur jāizvieto jaudas, ūdens atgriešanas un aprīkojuma apkalpošanas punkti.







